- Japānas meži, galvenokārt sugi un hinoki, sedz gandrīz 40% valsts meža platību, taču pārmērīga augšana un nolaidība radījusi ekoloģiskus riskus, piemēram, samazinātu bioloģisko daudzveidību un palielinātas zemes nogruvumu draudus.
- Nomura Real Estate Holdings projekts “Tsunagu Mori” mērķē atjaunot šos mežus, izmantojot ilgtspējīgas mežsaimniecības praksi, līdzsvarojot ekoloģiskās vajadzības ar urbāno attīstību.
- Ilgtspējīgas mežsaimniecības iniciatīvas ir vitāli svarīgas, jo tās nodrošina uzticamu mājas kokmateriālu piegādi, reaģējot uz izaicinājumiem, piemēram, COVID-19 izraisīto “koka šoku” un saskaņojot ar pieaugošajām prasībām pēc vietējiem kokmateriāliem.
- Ekonomiskā dzīvotspēja ir bažas dēļ loģistikas izaicinājumiem un vēsturiskajām problēmām ar sugi koksni, bet jauni inovatīvi risinājumi visiem meža elementiem piedāvā jaunas iespējas.
- Japānas meža apsaimniekošanas modelis prioritizē ilgtspējību un ekoloģisko līdzsvaru, veicinot valsts mēroga pieņemšanu un palielinātu reģionālo attīstību.
Ievietots Japānas bagātajā ainavā, kur vairāk nekā 67% valsts reljefa plaukst ar bagātīgu zaļumu, slēpjas klusa, pieaugoša krīze, ko bieži ēnas sezonālo ziedputekšņu alerģiju nepatikšanas. Valsts plašās meža teritorijas, ko dominē cilvēku radītās sugi (ciprese) un hinoki (ciedrs), saskaras ar problēmu, kas draud tālāk par niezošo acīm un šķaudīšanas fitu, ko daudzi pilsētas iedzīvotāji ienīst.
Šie mākslīgie meži, kas dedzīgi stādīti Japānas kalnos valsts pēckara atjaunošanās laikā, tagad pārklāj gandrīz 40% valsts mežu. Bet gadu desmitu nolaidība ir ļāvusi tiem pārmērīgi augt, radot ēnas ne tikai fiziski ar savām plašajām zarām, bet arī metaforiski, kad tie rada taustāmas briesmas kopienām visā salas valstī.
Bez cilvēku iejaukšanās šie meži degradējas. Pārmērīgi augošie ciemi ļauj ierobežotam saules gaismas piekļūšanai, ierobežojot augus un samazinot bioloģisko daudzveidību. Rezultātā agrāk spēcīgie dabiskie ūdens rezervuāri cīnās par spējām saglabāt lietus ūdeni, palielinot zemes nogruvumu riskus un samazinot to lomu kā svarīgus ūdens avotus.
Tokijas rietumu priekšpilsētās projekts, ko vada Nomura Real Estate Holdings, kalpo kā pārmaiņu gaismas stars. Pazīstams kā “Tsunagu Mori” jeb “Savienojošais mežs”, šī iniciatīva cenšas atjaunot dabiskās meža funkcijas, izmantojot ciklisku un ilgtspējīgu mežsaimniecības pieeju. Izvēloties novākt novecojušos kokus un aizvietot tos ar jaunākiem, bioloģiski daudzveidīgākiem augiem, projekts paredz nākotni, kur meži var plaukt neatkarīgi.
Bet kāpēc nekustamo īpašumu kompānija rūpējas par mežsaimniecību? Atbilde slēpjas plašākā izpratnē par ekoloģisko atbildību un telpisko ietekmi. Projekts ne tikai cenšas saglabāt, bet arī integrēt ilgtspējīgas prakses urbānajā attīstībā, nodrošinot, ka daba un pilsētas dzīve veicina viena otru. Šī sinerģija ir būtiska, kā to pierāda “koka šoks”, ko izraisīja COVID-19 pandēmija, kad globālie kokmateriālu trūkumi izcēla uzticamu mājas resursu nozīmi.
Pieaugot pieprasījumam pēc ilgtspējīgas, vietēji iegūtas koksnes, Japānas mežiem ir iespējas atgūt izcilību. Tomēr ekonomiskā dzīvotspēja joprojām ir izaicinājums. Kalnu reljefs sarežģī meža ciršanu un paaugstina izmaksas. Sugi vēsturiskā nesaderība ar būvniecības vajadzībām, ņemot vērā izturības problēmas un estētiskos ierobežojumus, pastiprina šos ekonomiskos jautājumus. Tomēr pieaugošā interese par vietējiem materiāliem, apvienojumā ar inovatīviem risinājumiem visām izcirto koku daļām – tostarp zarus un lapas pārvēršot ēteriskajos eļļos – piedāvā solīgas perspektīvas.
Turklāt projekti, piemēram, “Tsunagu Mori”, parāda potenciālu, kā transformēt mežus par ilgtspējīgiem aktīviem, sekmējot reģionālo izaugsmi un palielinot nodarbinātību. Tokija pat ir ieviesusi iniciatīvas, lai stādītu zemu ziedošu ciedru šķirnes, cerot, ka laika gaitā mazinās alerģiju problēmas.
Šī stāsta nav izolēts. Tas atskan visā Japānā, aicinot uz visaptverošu pārmaiņu mežu apsaimniekošanā – apvienojot ekonomiskās ambīcijas ar ekoloģisko aprūpi. Projekts “Tsunagu Mori” veicina modeli, ko citi var kopēt, cerot iedvesmot līdzīgas iniciatīvas visā valstī. Lai gan globālā mežu izciršana iegūst uzmanību, Japānas klusā meža revolūcija atgādina, ka steidzami ekoloģiskie jautājumi pastāv mājās, saistīti ar mūsu ikdienas dzīvi un nākotnes labklājību. Šis ziņojums ir par līdzsvaru, ilgtspējību un redzīgumu, aicinot uz kopīgām darbībām, lai atjaunotu dabas sarežģīto dzīves audumu, kas stiprina mūsu pašu eksistenci.
Klusa meža krīze Japānā: kā ekoloģija un ekonomika ir saistītas
Japānas mežu ekoloģiskais puzlis
Japānas meži sedz apmēram divas trešdaļas tās ainavas, un ievērojama daļa sastāv no cilvēka radītiem sugi (ciprese) un hinoki (ciedrs) stādījumiem. Šī plašā apmežošana, sākotnēji paredzēta, lai palīdzētu pēckara atjaunošanai, tagad saskaras ar ekoloģisku dilemma gadu desmitu nolaidības dēļ. Šo mežu blīvās lapotnes ierobežo saules gaismu, apspiež augu augšanu un samazina bioloģisko daudzveidību. Šis līdzsvara trūkums vēl vairāk pastiprina zemes nogruvumu riskus un traucē dabisko ūdens rezervuāru funkcijas, radot būtiskas briesmas vietējām kopienām.
Pašreizējās iniciatīvas un ilgtspējīgas prakses
Viena no izcilām risinājumiem, kas pieaug šīs problēmas vidū, ir projekts “Tsunagu Mori” jeb “Savienojošais mežs”, ko vada Nomura Real Estate Holdings Tokijas piepilsētās. Šī iniciatīva uzsver ilgtspējīgu mežsaimniecību, kurā vecākie koki tiek izvēlēti, lai tiktu novākti un aizvietoti ar dažādiem, jauniem augiem. Mērķējot uz dabisko meža funkciju atjaunošanu, “Tsunagu Mori” pārstāv pionieru modeli ekoloģiskai atjaunošanai un urbānas integrācijas.
Reālu piemēru izmantošana un plašākas sekas
“Tsunagu Mori” projekts izceļ būtisku pāreju uz ilgtspējīgu resursu apsaimniekošanu urbānajā plānošanā. Kad globālās piegādes ķēdes tika traucētas COVID-19 pandēmijas laikā, kļuva acīmredzama mājas, ilgtspējīgas koksnes nozīme. Veicinot vietējo koksnes ražošanu, Japāna samazina atkarību no importiem un attīsta ekoloģiski atbildīgu attīstību.
Turklāt centieni izmantot visas izcirsto koku daļas, lai ražotu produktus, piemēram, ēteriskās eļļas, uzsver visaptverošu pieeju meža apsaimniekošanai. Šī metode ne tikai atbalsta ekoloģisko veselību, bet arī var uzturēt vietējās ekonomikas, radot darba vietas mežsaimniecībā un ar to saistītajās nozarēs.
Izaicinājumi un ekonomiskās apsvērumi
Tomēr ekonomisko šķēršļu pārvarēšana ir būtiska šādu iniciatīvu veiksmei. Japānas kalnu reljefs sarežģī meža ciršanu, palielinot izmaksas. Sugi pagātnes trūkumi būvniecības nozarē dēļ izturības un estētiskajiem ierobežojumiem kalpo kā papildu šķēršļi. Tomēr pieaugošais pieprasījums pēc ekoloģiski draudzīgiem, vietēji iegūtiem materiāliem rada optimismu par japāņu koksnes atgriešanos tirgū.
Ieskati un prognozes
Japānas pašreizējā tendence uz ilgtspējīgu mežsaimniecību atspoguļo dziļāku izpratni par nepieciešamību pēc līdzsvara starp ekoloģisko aprūpi un ekonomisko attīstību. “Savienojošā meža” iniciatīva var potenciāli kļūt par katalizatoru līdzīgiem projektiem visā valstī, veidojot pamatu ilgtspējīgai reģionālai izaugsmei un palielinātai bioloģiskajai daudzveidībai.
Turklāt pāreja uz zemu ziedošām ciedru šķirnēm parāda inovatīvu pieeju līdzsvarošanai starp cilvēku veselības vajadzībām un vides mērķiem, potenciāli laika gaitā samazinot alerģiju problēmas.
Ātri padomi ilgtspējīgai mežsaimniecības apsaimniekošanai
1. Veicināt bioloģisko daudzveidību: Ieviest dažādas stādīšanas stratēģijas, lai uzlabotu meža izturību.
2. Integrēt pilsētas-ekoloģiskos risinājumus: Izmantot urbānās attīstības projektus, lai iekļautu ilgtspējīgas mežsaimniecības prakses.
3. Maksimizēt resursu izmantošanu: Izstrādāt tirgojamas preces no visām koku daļām, lai nodrošinātu ekonomisko dzīvotspēju.
4. Iesaistīt vietējās kopienas: Veicināt vietējo līdzdalību, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža resursu apsaimniekošanu.
Rīcības ieteikumi
– Vietējām valdībām un organizācijām: pārskatīt politiku, kas veicina ilgtspējīgas mežsaimniecības prakses un atbalsta projektus kā “Tsunagu Mori”.
– Patērētājiem: izvēlēties vietēji iegūtus, ilgtspējīgi novāktus koksnes produktus, lai atbalstītu šīs iniciatīvas.
– Izstrādātājiem: integrēt ekoloģiskos apsvērumus urbānajā plānošanā, lai harmonizētu pilsētas izaugsmi ar dabiskajiem ekosistēmiem.
Uzziniet vairāk par rīcību vides ilgtspējas nodrošināšanai Nomura Real Estate.
Noslēgumā Japānas meža apsaimniekošanas revolūcija uzsver kritisku pagriezienu uz ilgtspējību, kas līdzsvaro ekoloģisko veselību ar ekonomisko izaugsmi, veidojot nākotni, kur dabas skaistums un cilvēku labklājība pastāv blakus.